iCeļo stāsti

7 iemesli kāpēc doties uz Portugāli I

Iemesls nr. 1 – Oceanário de LisboaEiropā lielākais okeanārijs, Oceanário de Lisboa, tika uzcelts 1998. gadā. Sākotnēji tas tika saukts par “Okeāna paviljonu”, jo jūras radību nama tapšanas iemesls bija vispasaules izstāde “Ekspo 98”, kas vairākus Lisabonas rajonus pārvērtusi līdz nepazīšanai. Pēc izstādes, tā paša gada oktobrī, zivtiņas un citi jūras iemītnieki kļuva pieejami publiskai apskatei.

Kā vēsta brošūra, galvenā okeanārija ideja ir savienot skaistumu, cilvēciskās vērtības un dabu ar zinātni un tehnoloģijām, radot harmoniju un veicinot sapratni. Lai arī sākotnēji gandrīz 9 eiro dārgā biļete atbaida no milzu akvārija apmeklējuma, tomēr “multimediju vides un okeāna sintēzes” pierunāta dodos iekšā.

Kompleksa centrā atrodas milzu akvārijs, kuram iespējams apiet apkārt un mēģināt ieskatīties acīs haizivij vai rajai. Apkārt tam izveidotas labirinta veida ejas, kurās izvietoti mazāki akvāriji ar krabjveidīgiem, zivjveidīgiem un augveidīgiem jokiem. Blakus akvārijam sīki paskaidrots, ka, piemēram, jūraszirdziņiem tēviņš iznēsā mazuļus vai, ka apmēram 97% no viesiem ūdens krājumiem ir sālsūdens. Savukārt četras, lielākas atsevišķas telpas atspoguļo Atlantijas, Klusā, Indijas un Arktikas okeāna floru un faunu.

Jautrus mirkļus sagādā “Arktikas okeāna paviljons”, kur no Lisabonas svelmes uz brīdi jūties kā mājās – vēsumā (klimata kontrole strādā lieliski) un ar ķērcošām kaijām. Paviljonā nonāku laikā, kad notiek pingvīnu barošana. Kopējs atnāk ar spaini, kas pilns ar zivīm un izdvešot dīvaini klakšķinošas skaņas, mēģina pabarot smieklīgos radījumus. Bet dažus no viņiem tas pat neuztrauc un flegmatiskā apātijā tie lēnām tipina uz improvizēto dīķi nopeldēties. Izrādās katram no viņiem ir savs vārds un daži tūristi pat mēģina sadraudzēties spiedzot – Rosa, Rosa... Kā smokingā tērptos indivīdus atšķirt? Vienkārši – katram uz spārna ir lentīte savā krāsā un pie sienas plakāts ar paskaidrojumu, sarkanā – Rosa.

Vēl viena atrakcija ir ūdru vērošana. Viņi no sākotnēji miermīlīgas līdzāspastāvēšanas kļūst par angli un vācieti Pirmā pasaules kara laikā. Viens otru slīcina, sit ar mazajām ķepām, kož, urd un dzenās pakaļ pa visu baseinu līdz nokausēti atlaižas uz muguras un ļaujas mierīgai peldei. Brīdi pat liekas, ka kauja ir iestudēta, jo apmeklētāju pūlis tikai to vien dara kā spiež savu digitālo-parasto-neparasto kameru pogas un priecājas. Es jau arī, tikai uz brīdi piemirstu, ka nedrīkst lietot zibspuldzi, bet tūdaļ no kāda pavecāka apmeklētāja saņemu kritiku - No flash!!

Kā uzzinu no informatīvas filmiņas par pašu Okeanārija celšanu un tā iemītniekiem, komplekss kalpo ne tikai izklaides nolūkiem, bet arī izglītojošiem pasākumiem. Piemēram, šeit var atnākt skolēnu grupas un pavadīt nakti tieši pie lielā akvārija, ar guļammaisiem! Tāpat tiek piedāvātas iespējas noklausīties vaļu māvienus, iedarbināt aparātu, kas imitē paisumu un bēgumu, apskatīt, kas pasaulē tiek ražots no jūras veltēm un tiek tiešām – pieskarties haizivij. Nu jā, stikls tikai jūs abus atdalīs... Pārējās fotogrāfijas skaties FOTOGALERIJĀ>>>Turpinājums sekos ... Autors: Liene Lapševska, iCelo.lv


komentāri

Vēl nav neviena komentāra