lietotāju stāsti

Pasaku zeme Slovākija

Devāmies uz Slovākiju 5 dienu garā braucienā caur Lietuvu un Poliju. Lietuvu „pievārējām” dažās stundās, neko arī neskatījāmies. Polijā gan pavadījām dienu, apskatot gan galvaspilsētu Varšavu, gan arī bijušo galvaspilsētu Krakovu. Lai nu kā, es uzskatu, ka tur patiešām ir ko redzēt. Interesanta ir vecpilsētu arhitektūra. Ja arhitektūra neinteresē, tad noteikti patiks mazās kafejnīciņas un romantiskās vecpilsētas ieliņas. Iegādāties var visus iedomājamos tūristiem domātos sīkumiņus – tiem paiet garām ir vienkārši ārprātīgi grūti ;) Arī cenas, kā jau Polijā, visam ļoti saprātīgas. Pusdienas paēst divatā izmaksā vidēji 7 latus – un tas ir tā, ka esi patiešām paēdis, nevis meklē tuvāko McDonaldu, lai vēl kaut ko „uzmestu pa virsu”.

Starp citu – ļoti izbrīnīja sadzīves tehnikas cenas! Tur patiesi viss ir UZ PUSI lētāk nekā pie mums, Latvijā. Ja ir vajadzība iegādāties kādu tehniku, tad šāds brauciens atmaksājas vairākkārtīgi. Piemēram, ledusskapis tur maksā 200 latus – pilnīgi jauns, tāds, kas pie mums 400. Portatīvais dators, kas pie mums 500, tur nopirksi pa 300.

 

Tālāk jau braucām tuvāk savam galamērķim Slovākijas augstajiem Tatriem. Viesnīca patiešām lika sajust padomju laiku smaržu. Lai gan nekāda sliktā un ar fantastisku skatu uz Tatriem, tomēr stipri jūtama „atpalicība” no citām Eiropas valstīm. Pirmajā vakarā aizstaigājām līdz Tesco, tur alkoholu var iegādāties 24h diennaktī J Sapirkāmies vietējos aliņus, vietējo ēdamo un devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Cenas patiešām patīkami pārsteidz. Ne velti Slovākija ir lētākā valsts Eiropā.

 

Alus – 12% gaišais (!) ! Teiksiet fuij – tas jau nav alus? Nē, tas patiešām bija lielisks gaišais alus! Ja esiet tur, tad noteikti iesaku pamēģināt. Arī Polijā ir nesalīdzināmi lielāks alus garšu klāsts nekā pie mums, un tie visi ir garšīgi!

 

Pirmā nakts interesantajā viesnīcā personīgi man bija mazliet dīvaina.. tomēr pēc ilgās braukšanas gulējām lieliski.

 

Nākamajā dienā devāmies braucienā pa Slovākijas paradīzi. Tas ir dabas rezervāts, kur Hornadas upe ir izveidojusi fantastiskus kanjonus. Brauciens mums bija augustā, ar laiku patiešām noveicās un līdz ar to brauciens pa „paradīzi” izvērtās fantastisks, lai neteiktu neko vairāk. To tiešām var nosaukt par paradīzi zemes virsū.

 

Tālāk devāmies uz Slovākijas, un, cik zināms, arī Eiropas lielākajām un grandiozākajām pilsdrupām – Spiškas cietoksni. Arī tur ir ko redzēt. Tas atrodas 200m v.j.l. un skats no tā augšas ir neaprakstāms. Un kas ir interesanti – cietokšņa zālājā ir ļoti daudz susliku! Un viņi ir patiešām ļoti draudzīgi J un pozieri!

 

Pēdējā dienā baudījām saldo ēdienu. No paša rīta ar vilcienu devāmies uz Tatriem. No sākuma izstaigājām kalnu ūdenskritumus un pēc tam devāmies ar pacēlājiem uz augstāko punktu.. Tālākais viss ir patiešām jāredz katram. Es patiešām iesaku KATRAM uz turieni aizbraukt un redzēt to visu savām acīm. Tie skati, tās sajūtas nav uzrakstāmas, nav bildēs vai filmās parādāmas. Atrodoties 2 km augstumā patiešām rodas sajūta, ka visa pasaule ir zem kājām. Aizverot acis, ieelpojot dzestro gaisu un atkal acis atverot, skats, kas paveras, ir neaptverams. Tā ir Bauda.

 

Mēs noteikti atgriezīsimies.

Par stāstu balsots 0 reizes


komentāri

Vēl nav neviena komentāra