lietotāju stāsti

Kā mēs braucām Ziemeļbriežus vasarā lūkoties


Latvijā ir pats vasaras vidus 8.jūlijs, bet mums nez kāpēc gribas braukt uz Ziemeļiem, kā gājputniem – uz vietas nenosēdēt ;)! Šoreiz ir doma apbraukt apkārt visam Botnijas līcim Baltijas jūrā, nokļūstot arī Lapzemē Somijas ziemeļos un tad uz Zviedrijas pilsētiņu Usalaa (netālu no Stokholmas), bet dzīvē ne viss sanāk kā ieplānots, sanāk vēl LABĀK ;)

9.jūlijs.

Visi agri augšā (plkst. 5:30), plkst. 14:45 jau esam nobraukuši 700km – jau esam aiz Oulu pilsētas Somijā. Pa Baltijas jūras malu laižam uz Ziemeļiem – ceļš diezgan vienmuļš un nogurdinošs, nav arī tik izcilas tās ainavas, kas izdaudzinātas bukletos, pa ceļam izdomājam, ka tomēr uz Santa klausa mājvietu nebrauksim, ko mēs tur vasara ar Ziemassvētku noskaņu darīsim??? Tā arī Somijas ziemeļbriežus nesatiekam! Būs jāatbrauc kaut kad ziemā, lai ir pa īstam, un braucam tik tālāk meklēt benzīntanku pirms Zviedrijas robežas, jo tur būšot dārgāks benzīns. Bet robežu tā arī nejūtam, pat nav nekur jāpietur un jāuzrāda pases ;) – pārsteigums priekš mums (jo brauciens vēl ir pirms Šengenas līguma un robežu atvēršanas. Tā arī benzīntanku neatrodam, būs vien jātankojas Zviedrijā.

Rodas ideja – vēl pabraukāt pakārt apskatīt Zviedrijas dabu un varbūt biki Norvēģijā iebāzt degunu – dikti jau gribās, jo galapunkts mums jau tepat Upsala. Aiz Umea pilsētiņas uztaisām naktsmājas teltī, meža ceļa ielokā – nakts silta un gaiša (Zviedrijā un Norvēģijā ceļotāji var taisīt teltis arī uz privātās zemes uz vienu nakti, protams uzvedoties kārtīgi un visu aiz sevis novācot;) Nakts mūs pārsteidz ar to, ka nepaliek tumšs, visu laiku ir tikai mijkrēslis – dīvaini – Polārās naktis ir klāt ;), tādā gaismā pat gulēt ir grūti.

10.jūlijs.

Ceļamies plkst. 6:00 un mēs griežamies strauji uz Rietumiem uz Ostersunf - Trondheimas pusi uz Norvēģiju!!! (Statoilabenzīna cena  11.35 SEK/litrā).

-         Pamanām ūdenskritumu ceļa malā – Halland, kaut kas īpašs salīdzinot ar LV dabu….. skaņa dzirdama jau pa gabalu, viss mutuļo un gaisā rada baltu rasas mākoni ...

-         pa ceļam ir Orndsoldsvin pilsētiņa, kur redzamas slēpošanas trases, tramplīni – būtu ko darīt ziemas sezonā - iespaidīgi!!!

-         Are pilsētiņa – arī ziemas priekiem paredzēta – labas slēpošanas trases / tramplīni, pacēlājs vasarā kalna galā maksā (kabīne): 100 SEK un pacēlājs (mazais) 60 SEK/personai, bet ir pārāk liels vējš un migla, mēs tur netiekam. Arī Zviedrijā no ziemeļbriežiem nekāaaaaa .......

-         pa ceļam tieši ir  Zviedrijas lielākais un skaistākais ūdenskritums – Tannforsen ūdenskritums (darbalaiks 10-19 / stāvvieta 20 SEK) pie paša Norvēģijas robežas – šeit jau daba parāda savu varenību un VOUUU…… kas tik mūs sagaidīs tālāk,  visi esam satraukuma pilni………. (Informācijai: Benzīns jau pie pašas Norvēģijas robežas maksā (Shell 12.17 NOK / Esso: 12.09 NOK))

-         Pavisam netālu no Tronheimas karetē atzīmēts apskates punkts Hegra Festing mums nav ne jausmas, kas tur būs, bet jāredz viss piedāvātais, lai nokļūtu līdz tam jāpārvar pirmās grūtības – serpentīns uz augšu kalnā, turpmāk tas jau būs parasta lieta, bet tagad – sagatavošanās. Kalna gala vecas armijas slēptuve / štāba vieta – baisi, vēl jo vairāk, ka esam tur vakarā un neviena paša cilvēka, labirinti un ejas pat putni mūs tur baida....

Jau sāk krēslot (plkst. 21:00) un jāsāk meklēt vieta, kur apmesties. Dodamies uz Tronheimas fjorda pusi, tur arī ir atzīmēta viena ievērības cienīga vieta, tā mums jāredz - Steinviksholm pils – cietoksnis Tronheimas fjorda malā, ar SUPER skatu uz fjordu, tur satiekam latviešu baru ar 2 mašīnām, apmaināmies ar informāciju un kartēm un dodamies uz jau noskatītu vietu paša fjorda mala, nelielos krūmiņos, lai nepiesaistītu vietējo lieku uzmanību. Atkal tas pašas gaišās naktis….. :)

 

11.jūlijs.

Pavisam agrs rīts (plkst. 5:00) nekavējamies ne mirkli, jo mums tik daudz vēl jāredz un tie km nemaz šeit Norvēģijas kalnos neripo uz priekšu, kā pierasts LV, jau braucam cauri Tronheimai. MAZ BENZĪNTANKU – ieteikums uztankoties kur tik redzam!!!

-         Tuneļi:

o       Maksa svārstās no 10 NOK līdz 25 NOK– prieks, ka pieņem arī kredītkartes, jo citādi nezinu, ka mēs tiktu pāri, jo vel jau nav mums NOK kabatā, jo gribējām jau tikai uz Zviedriju braukt ;).

o       BEZMAKSAS tunelis – vai tiešām Norvēģijā kaut kas var būt bezmaksas???? VAR – daži tuneļi un bukleti, materiāli, kartes tūrisma Informācijas Centros!!! Tas gan patīkami pārsteidza! ;)

Trodheima vēl piestājam pie slavenas katedrāles  - Nidarosas katedrāle un nozīmīgākā sakrālā celtne Norvēģijā. Izvēlamies doties pa roboto fjordu malu, kur solās būt skaisti skati, un solās būt arī daudz, daudz prāmju un un tuneļu. Šodiena būs īpaši interesanta, jo beidzot esam klāt skaistākajiem dabas skatiem…..

-         Šeit arī pāri ūdenskrātuvēm mūs ceļ prāmji (cenas no 140 NOK – 172 NOK):

-         Arī maksas tilts pie Aspa: 164 NOK (mašīna + vadītājs, un tad vēl klāt nāk par katru pasažieri).

Tomēr ik pēc pārdesmit kilometriem iespējams atpūsties kādā gleznainā vietā (Norvēģijā gan visas vietas ir gleznainas), kur ierīkoti galdiņi, tualete (dažviet pat apsildāmas un ar ūdensklozetu), kā arī roku mazgātava. Vienu tādu izmantojam  brokastīm un rīta dušai, pat ar visu matu mazgāšanu. Mati kļūst tik dzelteni, kā riktīgiem troļļiem ;) – redz, no kurienes viņiem visiem tie orandžīgie mati ;))) .


Vēl pirms slavenā Troļļu ceļa izmetam līkumiņu Romsdalshomet caur stāvākajām kailajam kalnu grēdām Norvēģijā  - mums jau ir mutes vaļā – brīnums par dabas varenību un dabasskatiem, sajūtamies  tur pavisam maziņi un niecīgi!

Turpinājumā Troļļu ceļš – serpentīns ar 11 ceļa līkumiem. Troļlu siena - Viena no obligātajām pieturvietām piekrastēvertikālas 1600 metru augstas klintis, kas ir lielākās Eiropā. No tām tālāk uz dienvidiem vijas tā sauktais Troļļu ceļš Ondalsnes, kas sastāv no iespaidīgām serpentīna klintīm, starp kurām vijas ceļš, pa kuru dažreiz atsakās braukt pat rūdītākie šoferi. Lai paceltos 850 metrus augstajā kalnā, automašīnām jāveic vairākus kilometrus garš serpentīns ar 10–11% kāpumu. Ceļš ir tik šaurs, ka ar pretimbraucošajām mašīnām jāizmainās speciāli šim nolūkam paredzētās "kabatiņās".

Rodas jautājums— kāpēc uz ceļiem tik maz ātruma ierobežojuma ceļa zīmju? Kad esi pāris dienu pabraucis pāri un cauri kalniem, gar un zem fjordiem, augšā lejā, iekšā ārā, pašam rodas atbilde: lai netraucētu skatīties uz dabas radītajiem brīnumiem. Arī pašsaglabāšanās instinkts ir labākais policists. Policija ir vēl viena reta parādība Norvēģijā.

Bija doma ar prāmi braukt pa pasaulē garāko (206 kilometri) Sognefjordu, bet pietrūka burtiski 5 minūtes un pēdējais prāmis tu tūū - uu taurējot bija ceļā bez mums………. Atdzesējām mašīnītes motoru un devāmies uz priekšu uz Dolšnibas virsotni (1500m.vjl.). Ziema vasaras vidū  te ir riktīga ziema!!!! – sniegavīrs tika uzcelts, kā arī izpikojāmies un viens otrs arī ar “slēpēm” nobrauca ;) – tad ātri, ātri mašīnā sildīties.  OHOOOO  un te arī mūsu ilgi gaidīties ZIEMEĻBRIEŽI  - pat divi bari pāri mūsu ceļam skrien ...... esam sajūsmā un lecam ārā no mašīnas!!! Re kā – nepaspējam uz braucienu pa fjordu, bet dzīvīte mums piespēlēja kaut ko labāku ;)))

Maršuruts Dolšniba – Otto: daudz pieturvietu / kempingu, kur var par velti telti uzcelt un pārnakšņot, bet benzīntanku gan nav, ar to jārēķinās!!!

Lom pilsētiņa – brūna koka nokrāsa (smuki), par tūrismu ir piedomāts!

ŠĪ DIENA IR IESPAIDU UN BRĪNUMU BAGĀTA!!!

 

12.jūlijs.

Turpinot šo pašu maršrutu uz Dienvidiem šetit vēl būtu ko darīt un redžet vēl paris dienas, jau tuvākais objekts Briksdāles ledājs un tā līdz Stavanger pilsētai vismaz.....  bet šoreiz laiks, laiks, laiks – mums tā vairs nav, jo jādodas jau uz prāmi. Pa mašīnas logu var redzēt naksnīgo olimpisko pilsētiņu Lillihammeru, kurai patraucamies garam. Mūsu šoferītis ir varonis, pie stūres laikam jau vairāk ka 24 h, jo prāmis jau negaidīs.  Oslo  - maksas pilsēta arī, ja tikai gribam izbraukt cauri, maksājam gan iekšā braucot ( 20 NOK), gan ārā (20 NOK).

Tad jau vairs nav tik kalnaina daba un ceļš ātrāk rit, jau nav tālu vairs arī Stokholma – un esam klāt – paspējam laikā uz prāmi!!! Mums veicas ar braukšanu, jo jau no 1.augsta arī Stokholma ir maksas pilsēta, bet mēs vēl nemaksājam!!!

 

Nakts, visādas izdarības uz prāmja – atrakcijas, šokolādes, šampanietis.....Tikai beidzot šoferītis tiek pie gulēšanas, pat kabarē meiteņu dejas viņa acis nenotur vaļā, tur pat arī nolūstam, un jau no rīta esam Rīgā!



Par stāstu balsots 1 reizes


komentāri

Vēl nav neviena komentāra