lietotāju stāsti

...Visi ceļi ved uz Romu...

Mūsu burvīgais ceļojums aizsākās 07.10.2008.. Nav tas pats karstākais laiks Itālijas apmeklēšanai, bet no vienas puses pat labāk. Šinī valstī turisma sezona tiek uzskatīta lidz 30. septembrim. Pēc tam kūrortpilsētās lielākā daļa viesnīcu un hosteļu ir slēgti.
Lai vai kā, pusgadu iepriekš iegādājāmies Ryanair aviobiļetes uz Milānu, atpakaļ lidojām no Romas. Uz Itāiju sanāca lidot caur Stanstedu, bet vairāk par 4 stundām pārlidojumu gaidīt nenācās. Biļetes iegādājāmies tiešām ļoti lēti.
Kā pārvietošanās līdzekli izvēlējāmies automašīnu - Fiat Gran de Punto... (īsti itāliska automašīna). Ļoti ekonomisks auto, un iesējas to iznomāt ir pašā lidostā.

Pirmās 2 dienas pavadījām Milānā. Kas attiecas uz šo pilsētu, vienīgā atmiņā paliekošā vieta ir Doma laukums (Piazza del Duomo), kur tūristiem ir iespēja pabarot un pabildēties arī ar baložiem. Jāsaka, ka visā Itālijā tūristu pulcēšanās vietās uzturās arī dažād pašnodarbinātie, kas visādi cenšas nopelnīt uz tūristu rēķina, un ļoti nekaunīgā kārtā uzbāžas pilsētas viesiem. Tas mazliet nomāc, bet kopiespaidu par valsti nespēj sabojāt. Milānu izvēlējāmies par mūsu galveno shopinga vietu, bet diemžēl netrāpijām uz izpārdošanas laiku. Tādēļ nekāda lielā iepirkšanās nesanāca. Ziedojām pat veselu dienu outletiem, bet paviesojoties vienā no tiem Fidenzzas ciematiņā, sapratām, ka arī šeit bez ievērojamām atlaidēm darīt nav ko.

No Milānas devāmies uz Venēciju, pa ceļam paviesojoties Veronā.  Viena no skaistākajām vietām Itālijā tiek uzskatīts Gardas ezers,kas ir Itāljas lielākais ezers. Mēs to aplūkojam tieši no Gardas pilsētiņas, kas šķita ļoti jauka un mierīga pilsētiņa. Pieļauju, ka vasaras sezonā visas vietas, kuras aplūkojām šķiet pavisam savādākas :) Pēc labi pavadītā laika Gardā devāmies uz Veronu.
Galvenās apskates vietas šinī pilsētā mums bija Veronas arēna un Romeo un Džuljetas dzīvesvietas apskatīšana. Jāsaka, ka Romeo un Džuljetas pagalmu apmeklē ļoti daudz pārīšu, jo ticējums vēstot, ka pieskaroties Džuljetas krūtij šis pāris būs kopā uz mūžu :). Mēs arī peskārāmies Džuljetas krūtīm... Pgaidām vēl esam kopā ar dzīvesdraugu :)
Tanī pat dienā devāmies kempinga meklējumos kaut kur tuvāk Venēcijai.

4.diena - Venēcija. Jā... šo pilsētu gaidīju ar lielu sajūsmu, jo pēc visa dzirdētā un bildēs redzētā liekās, ka tam jābūt kaut kam vienreizējam. Biju pat sagatavojusies uz nelāgo smaku, kuru nevienu brīdi nesajutu. Nospredu, ka Venēcija smrd tikai vasarā, jo oktobra mēnesī tā tiešām nespird.
Sajūsmināja tie trakie baloži Sv. Marka laukumā. Tiešām savā ūžā nebiju piedzīvojusi neko tādu, ka baloži bariem lido Tev virsū, sēžas uz pleca, galvas, rokām tikai, lai dabūtu kripatiņu maizes... Vienreizēji! Tūrstu ir ļot daudz, un atkal nāk klāt visādi melnie, kas cenšas Tev notirgot visādas nevajadzīgas lietas.
Protams, ka ir interesanti paskatīties uz pilsētu uz ūdens, gondolām, gondeljeriem. Diemžēl mums nesanāca izvzināties ar gondolu, bet gan jau kādu ctu reizi. Viens brauciens maksā ap 50 eiro. Bet ar gondeljērstem ir jākaulējas... un tā no sirds! Vņi nekad tev sākumā nepiedāvās to izdevīgāko variantu.
Venēcjā pavadījām pusi dienas, tad sēdāmies mūsu Fiatiņā un devāmies pa vidusjūras piekrasti uz Rimini pusi. Tā ir īsta kūrortpilsēta, kas vasarā ir tā kā musm Jūrmala, pat vēl iespaidīgāk. Oktobrī tur praktiski viss ir slēgts. Šī pilsētiņa atrodas pašā vidusjūras krastā, un visa tās iedzīve ir pakārtota tūristiem - viesnīcas, kafeijnīcas, klubi utt.. Viesnīcu tur tiešām ir daudz, braucot pa galveno ielu uz priekšu neredzējām neko citu kā 3*, 4*, 5*. Un visas bija slēgtas!!! Centāmies Tom-Toma palīdzību atrast un sazvanīt tuvākos kempingus, taču arī tie visi bija slēgti. Lēnu garu virzoties uz prekšu izdevās atrast 2, 5* viesnīcu, kura bija vaļā. Izdevās noīrēt viesnīcas numuriņu ar skatu uz jūru par 25 eiro no personas. Tas ir ļoti lēti, taču receptionists teica, ka vasarā tas būtu maksājis ap 40 eiro.

Pāraduši nakti nākamajā dienā devāmies Romas virzienā, taču pa ceļam izdomājām paviesoties pundurvalstiņā San Marino, kuras, kopējā platība ir 61 kv. km. Tā atrodas pašā kalna virsotnē. Kājām bij pamatīga slodze. Nospriedā, ka neba velti šī mazā škietmai pilsētiņa vēl joprojām ir atsevišķa valstiņa. Droši vien ne viens vien iekarot gribētājs līdz augšai nemaz netika. Lai va kā, man ļoti patika šī vieta. Apmeklējām Tautas pili un Guaita un Montale cietokšņus, no kurienes paveras brņišķīga panorāma. Vakarpusē ainava droši vien būtu vēl iespadīāka.

Tālāk devāmies uz Romu. Romā naktsmītni mēs bijām sarunājuši jau iepriekš. Ar interneta starpniecību noīrējām dzīvokli, kas mums pašā Romas centrā (ko varētu salīdzināt ar Vecrīgu Latvijā) izmaksāja 150 eiro uz diennakti 4 cilvēkiem. Atlikušās 4 dienas pavadījām Romā. Automašīnu atdevām atpakaļ autonomā, jo Romā tiešām automašīna nav nepieciešama - liekas galvassāpes. Uzreiz devāmies aplūkot visus tā saucamos ievērojamākos objektus - Panteonu, Kolizeju, Romas forumu, Trevi strūklaku, Spāņu kāpnes. Ļoti skaisti un iespadīgi, protams, bet skats, kāds paveras vakarpusē uz šiem objektiem ir vienreizējs. Būtība Romas centrs viss ir vienās milzīgās un iespaidīgās celtnēs.
Nākamajā dienā devāmies uz pasaulē azāko valstiņu -  Vatikānu. Ja turp dodas vasarā, tad notekti jāpaņem līdz ir lakats, jo ar plikiem pleciem tur iekšā nelaiž. Tā tiešām ir min valstiņa, kur tūristam ir atļauts ieiet tikai galvenajā ēkā - Sv. Pētera katedrālē. Cilvēku tur ir ļoti daudz, brīžiem pat nodomāju, kur paliek tas baznīcas klusums un miers, ja nepārtraukti tur čum unmudž no clvēkiem? Taču no katedrāles kupola paveras brīnišķīga panorāma uz Itālju. Skaisti! Un vakarpusē Vatikāns izskatās fantastiski!

Kā jau daudzkārt savā stāstā pieminēju, ceļojām oktobra mēnesī, taču laikapstākļi vairāk vai mazāk grozījas no 22 - 27 grādiem pēc celsija. Perfekts klimats priekš latvieša, taču itālim tas jau ir rudens un rudenī staigā kā jau rudenī - zābakos vējjakās... tieši tāpat kā mēs, latvieši, savos +15 grādos :)

Dažas interesantas nianses:

  • Iegādājoties suvenīrus, oblgāti ir jākaulējas - tā var ietaupīt ļoti daudz naudas;
  • Obligāu isaku nogaršot Itālijas saldējumu. Tas ir vienreizējs!
  • Tāpat jānogaršo Margaritas vai kāda no citām picām Tās ir ļoti lētas salīdzinoši un ļoti garšīgas! 
  • Man par brīnumu, bet ar angļu valodu itāļi ir uz TU.
  • San Marino ļoti daudzi runā krievieski. Un arī Romā saskrējāmies ar vietēj iedzīvotāju, kas zina krievu valodu.

Visiem iesaku paceļot pa Itāliju - skaista daba, brīnšķīgs klimats un ideāli piemērota vieta atpūtai!


 





Par stāstu balsots 0 reizes


komentāri

Vēl nav neviena komentāra